Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sametināt
sametināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
PiemēriSametināt šuvi.
  • Sametināt šuvi.
  • Sametināt divas tērauda caurules.
  • Sametināt plastmasu.
  • Sametināt salūzušo detaļu ar autogēnu.
  • Sametināt metāla karkasu.
1.1.Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
PiemēriSametināt sijas daļas ar taisnu pārlaidumu.
  • Sametināt sijas daļas ar taisnu pārlaidumu.
  • Sametināt būvkokus ar uzliktni.