Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
murkšķis
murkšķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
PiemēriStepes murkšķis.
Stabili vārdu savienojumiGuļ kā murkšķis. Murkšķu ģints.
1.1.pārnestā nozīmē Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis1.
PiemēriMurkšķis tu tāds!