murkšķis
murkšķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
PiemēriStepes murkšķis.
- Stepes murkšķis.
Stabili vārdu savienojumiGuļ kā murkšķis. Murkšķu ģints.
- Guļ kā murkšķis sarunvaloda — saka par tādu, kas ilgi, daudz guļ.
- Murkšķu ģints taksons [Marmota]
1.1.pārnestā nozīmē Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis1.
PiemēriMurkšķis tu tāds!
- Murkšķis tu tāds!