Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vienkocis
vienkocis [viênkùocis] -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vienkoka laiva; vienkoce.
PiemēriVienkoča laiva.
2.No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
PiemēriVienkoča maizes abra.