Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vienkocis
[viênkùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienkoka laiva; vienkoce.
PiemēriVienkoča laiva.
2.No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
PiemēriVienkoča maizes abra.