Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vienlaicīgs
vienlaicīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vienlaicīga sieviešu dzimte, īpašības vārds
vienlaicīgi apstākļa vārds
vienlaicība sieviešu dzimte, lietvārds
vienlaicīgums vīriešu dzimte, lietvārds
Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
PiemēriVienlaicīgs starts dažāda garuma distancēs.