vienlaicīgs
vienlaicīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienlaicīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienlaicīgi apstākļa vārds
vienlaicība lietvārds; sieviešu dzimte
vienlaicīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
PiemēriVienlaicīgs starts dažāda garuma distancēs.
- Vienlaicīgs starts dažāda garuma distancēs.
- Vienlaicīgi notikumi.
- Vienlaicīgas dabas parādības.
- Vienlaicīgi pasākumi.
- Vienlaicīgi klausīties ziņas un rakstīt vēstuli.
- Vienlaicīgi apgūt divas studiju programmas.