vienkocis
vienkocis [viênkùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienkoka laiva; vienkoce.
PiemēriVienkoča laiva.
- Vienkoča laiva.
- No apses koka darināts vienkocis.
- Senākie vienkoči Latvijā .. ir četrus piecus gadu tūkstošus veci.
2.No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
PiemēriVienkoča maizes abra.
- Vienkoča maizes abra.
- Grebt vienkoča bļodu.