vienkocene sarunvaloda
vienkocene [viênkùocene] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis1.
PiemēriPapeļkoka vienkocene.
- Papeļkoka vienkocene.
- Braukt pa ezeru vienkocenē.
- pārnestā nozīmē Viena cilvēka mūžs ir tikai īsiņa vienkocene.