šaudīt
šaudīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Vairākkārt šaut (ko).
PiemēriŠaudīt pa ezeru putnus.
1.1.intransitīvs Vairākkārt šaut ar šaujamieroci.
PiemēriŠaudīt ar revolveri uz visām pusēm.
2.Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
PiemēriŠaudīt atspoli.
2.1.Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
PiemēriČūska šauda mēli.
2.2.Strauji mainīt (kā) izplatības virzienu vai intensitāti.
PiemēriVulkāns šaudīja ugunīgas mēles.