šaudīt
šaudīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Vairākkārt šaut (ko).
PiemēriŠaudīt pa ezeru putnus.
- Šaudīt pa ezeru putnus.
- Šaudīt raķetes gaisā.
1.1.intransitīvs Vairākkārt šaut ar šaujamieroci.
PiemēriŠaudīt ar revolveri uz visām pusēm.
- Šaudīt ar revolveri uz visām pusēm.
2.Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
PiemēriŠaudīt atspoli.
- Šaudīt atspoli.
2.1.Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
PiemēriČūska šauda mēli.
- Čūska šauda mēli.
- Šaudīt acis pa visām malām.
2.2.Strauji mainīt (kā) izplatības virzienu vai intensitāti.
PiemēriVulkāns šaudīja ugunīgas mēles.
- Vulkāns šaudīja ugunīgas mēles.