šaubīgs
šaubīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
šaubīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
šaubīgi apstākļa vārds
šaubīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas šaubās, nav pārliecināts (par ko); tāds, kas izturas, rīkojas nenoteikti, nedroši u. tml.
PiemēriŠaubīgs un neizlēmīgs cilvēks.
- Šaubīgs un neizlēmīgs cilvēks.
- Būt šaubīgam par savu izvēli.
- Vīrietim neklājas būt šaubīgam un vājam.
2.Tāds, kas izraisa šaubas, arī neuzticību, aizdomas.
PiemēriŠaubīgs tips.
- Šaubīgs tips.
- Šaubīgi cilvēki.
- Šaubīgs darba piedāvājums.
- Šaubīgi darījumi.
2.1.Tāds, par kuru rodas šaubas; nedrošs, apšaubāms.
PiemēriLedus ir šaubīgs.
- Ledus ir šaubīgs.
- Šaubīga kvalitāte.
3.Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
PiemēriŠodien tāds šaubīgs laiks.
- Šodien tāds šaubīgs laiks.