sintezēt
sintezēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
sintezēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
PiemēriSintezēt objektīvo un subjektīvo informāciju.
- Sintezēt objektīvo un subjektīvo informāciju.
- Sintezēt intereses un iespējas.
- Romānā sintezētas būtiskākās autora dzīves atziņas.
2.Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
PiemēriSintezēt dažādus literatūras žanrus.
- Sintezēt dažādus literatūras žanrus.
- Sintezēt medicīnu un vēsturi.
- Pētījumā sintezētas senās un mūsdienu kāzu tradīcijas.
3.joma: ķīmija Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
PiemēriSintezēt nukleīnskābi.
- Sintezēt nukleīnskābi.
- Sintezēt jaunu ķīmisku vielu.
- Laboratorijā sintezē un pēta baktēriju.
- Sintezēt sveķus, mākslīgo dzintaru.
3.1.Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
PiemēriHolesterīnu organisms sintezē pats.
- Holesterīnu organisms sintezē pats.
- Smadzenes sintezē serotonīnu.
- Organisms sintezē olbaltumvielas, fermentus, hormonus.
4.Veidot (skaņu) no tās atsevišķiem elementiem.
PiemēriSintezēt runas signālus.
- Sintezēt runas signālus.
- Sintezēt cilvēka balsi.
- Filmas ainās tika sintezēts pilsētas troksnis, jūras šalkas.
Cilme:No grieķu synthesis ‘savienošana, sakārtošana, sakārtojums’.