sintezēt
sintezēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
sintezēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
PiemēriSintezēt objektīvo un subjektīvo informāciju.
2.Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
PiemēriSintezēt dažādus literatūras žanrus.
3.joma: ķīmija Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
PiemēriSintezēt nukleīnskābi.
3.1.Veidot (dzīvā organismā) vielu no šajā organismā esošām vielām.
PiemēriHolesterīnu organisms sintezē pats.
4.Veidot (skaņu) no tās atsevišķiem elementiem.
PiemēriSintezēt runas signālus.
Cilme:No grieķu synthesis ‘savienošana, sakārtošana, sakārtojums’.