sintēze
sintēze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
sintezējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
PiemēriAnalīze un sintēze.
2.Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
PiemēriMūzikas un dejas sintēze.
3.joma: ķīmija Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem.
PiemēriNeorganiskā, organiskā sintēze.
3.1.Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
PiemēriTauku, cukura sintēze organismā.
4.Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
PiemēriDabas skaņu sintēze.
Cilme:No grieķu synthesis ‘savienošana, sakārtošana, sakārtojums’.