sintēze
sintēze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
sintezējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
PiemēriAnalīze un sintēze.
- Analīze un sintēze.
- Zinātniskā pētījuma rezultātu sintēze.
2.Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
PiemēriMūzikas un dejas sintēze.
- Mūzikas un dejas sintēze.
- Skaņas, gaismas un telpas iekārtojuma sintēze.
- Daiļdārza un vides sintēze.
3.joma: ķīmija Ķīmisku savienojumu iegūšana no ķīmiskajiem elementiem.
PiemēriNeorganiskā, organiskā sintēze.
- Neorganiskā, organiskā sintēze.
- Rūpnieciskā sintēze.
- Jaunu zāļu sintēze.
- Mākslīgo pusdārgakmeņu sintēze.
- Kristālu sintēze.
3.1.Vielas veidošanās (dzīvā organismā) no šajā organismā esošajām vielām.
PiemēriTauku, cukura sintēze organismā.
- Tauku, cukura sintēze organismā.
- Insulīna sintēze aizkuņģa dziedzerī.
- Nektāra sintēze augos.
4.Skaņas veidošana no tās atsevišķiem elementiem.
PiemēriDabas skaņu sintēze.
- Dabas skaņu sintēze.
Cilme:No grieķu synthesis ‘savienošana, sakārtošana, sakārtojums’.