līdzgaitnieks
līdzgaitnieks lietvārds; vīriešu dzimte
līdzgaitniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
PiemēriRakstnieka līdzgaitnieks.
- Rakstnieka līdzgaitnieks.
- Viens no tuvākajiem rakstnieka līdzgaitniekiem.
- Viņa mūža uzticamā līdzgaitniece.
1.1.pārnestā nozīmē Tas, kas (ilgāku laiku) ir ciešā saistībā ar kādu cilvēku.
PiemēriMūzika ir viņa pastāvīga līdzgaitniece.
- Mūzika ir viņa pastāvīga līdzgaitniece.