žvadzēt
žvadzēt žvadzu, žvadzi, žvadz, pag. žvadzēju darbības vārds; intransitīvs
žvadziens lietvārds; vīriešu dzimte
žvadzoņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.formā: trešā persona Radīt skarbu, samērā skaļu troksni (parasti par metāla priekšmetiem, kas skaras cits gar citu, atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriĶēde žvadz.
2.sarunvaloda Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
PiemēriBeidz žvadzēt vienu un to pašu!