žūt
žūt 3. pers. žūst, pag. žuva darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
PiemēriSiens žūst.
- Siens žūst.
- Graudi žūst.
- Malka labi žūst.
- Māls žūstot plaisā.
- Ābolus var likt žūt cepeškrāsnī.
1.1.Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
PiemēriStresa situācijās man žūst mute.
- Stresa situācijās man žūst mute.
- Ja acis retāk mirkšķina, acs gļotāda sāk žūt.
1.2.Zūdot mitrumam, cietēt (par vielām).
PiemēriLaka žūst.
- Laka žūst.
- Krāsa ātri žūst.
1.3.Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
PiemēriKarstajā laikā mazās ūdens tērcītes sāk žūt.
- Karstajā laikā mazās ūdens tērcītes sāk žūt.
2.Tvaikot, garot (par šķidrumu, mitrumu).
PiemēriNo vaigiem žūst asaras.
- No vaigiem žūst asaras.