žūžināt
žūžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
PiemēriApse klusi žūžina.
1.1.Runāt (parasti klusā, liegā, maigā balsī).
PiemēriSaldi žūžināt.
2.transitīvs Liegi, lēni šūpojot, arī dziedot, midzināt.
PiemēriŽūžināt uz rokām bērnu.