monotons
monotons -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
monotona -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
monotoni apstākļa vārds
monotonums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas; vienmuļš.
PiemēriMonotons darbs.
- Monotons darbs.
- Monotonas kustības.
- Monotoni veikt vienu un to pašu darbību.
1.1.Vienveidīgs (par skaņu).
PiemēriMonotons troksnis.
- Monotons troksnis.
- Monotona balss.
- Monotoni runāt.
1.2.pārnestā nozīmē Bāls, neizteiksmīgs.
PiemēriMonotons aktiera tēlojums.
- Monotons aktiera tēlojums.
- Monotona runa.
Cilme:No grieķu monotonos ‘vienveidīgs’ (mono- un tonos ‘tonis’).