pieplūkt
pieplūkt -plūcu, -plūc, -plūc, pag. -plūcu darbības vārds; transitīvs
1.Saplūkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
PiemēriPieplūkt pilnu sauju ar vizbulītēm.
1.1.Noplūcot pievienot.
PiemēriPieplūkt salātiem svaigus lociņus.