vienrocis1
vienrocis [viênrùocis] -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
vienroce [viênrùoce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
PiemēriPēc rokas amputācijas vīrietis kļuva par vienroci.
- Pēc rokas amputācijas vīrietis kļuva par vienroci.