norunāt
norunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Runājot pateikt, pasacīt (ko).
PiemēriĀtri norunāt savu sakāmo.
1.2.Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriNorunāt visu pēcpusdienu.
1.3.Runājot (pa telefonu) notērēt (naudu).
PiemēriMēnesī pa telefonu norunāt lielu naudas summu.
2.Runājot savstarpēji vienoties.
PiemēriNorunāt satikšanos pēcpusdienā.