norunāt
norunāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Runājot pateikt, pasacīt (ko).
PiemēriĀtri norunāt savu sakāmo.
- Ātri norunāt savu sakāmo.
- Norunāt tekstu skaļā balsī.
1.2.Runājot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriNorunāt visu pēcpusdienu.
- Norunāt visu pēcpusdienu.
- Norunāt pa telefonu vai veselu stundu.
1.3.Runājot (pa telefonu) notērēt (naudu).
PiemēriMēnesī pa telefonu norunāt lielu naudas summu.
- Mēnesī pa telefonu norunāt lielu naudas summu.
- Maksa par norunātajām minūtēm.
2.Runājot savstarpēji vienoties.
PiemēriNorunāt satikšanos pēcpusdienā.
- Norunāt satikšanos pēcpusdienā.
- Norunājām doties kopā uz teātri.
- Bija norunāts, ka ciemiņi atnāks svētdien.
- Ierasties norunātajā laikā.