gaitnieks novecojis
gaitnieks lietvārds; vīriešu dzimte
gaitniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
PiemēriTiesas gaitnieks.
- Tiesas gaitnieks.
2.Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
PiemēriZiemas gaitnieks.
- Ziemas gaitnieks.
- Ņemt mājās gaitnieci.