gaitenis
gaitenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
PiemēriGarš gaitenis.
1.1.Telpa (dzīvoklī), cauri kurai iespējams nokļūt citās telpās, istabās.
PiemēriTumšs, neapgaismots gaitenis.