piekabināt
piekabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
piekabinājums vīriešu dzimte, lietvārds
piekabināties atgriezenisks, darbības vārds
1.Kabinot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekabināt vagonu pie vilciena sastāva.
2.Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
PiemēriFilmai piekabinātas laimīgas beigas.