Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
harmonija
harmonija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Saskaņa, samērīgums, līdzsvars.
PiemēriKrāsu harmonija.
2.joma: mūzika Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
PiemēriMācīties harmoniju.
2.1.Skaņu saskanīgs apvienojums akordos un to saistība pakāpeniskā secībā.
PiemēriKoristi dziedāja tik šķībi, ka harmonijas vietā skanēja kakofonija.
Cilme:No grieķu harmonia.