ūnikums
ūnikums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas (piemēram, priekšmets, parādība), kas ir vienīgais (pēc kādām īpašībām, pazīmēm).
PiemēriIzdotās atmiņas ir ūnikums Latvijas valsts tapšanas atspoguļojumā.
- Izdotās atmiņas ir ūnikums Latvijas valsts tapšanas atspoguļojumā.
- Līdzenajā Zemgalē šī kalnu slēpošanas trase ir ūnikums.
1.1.sarunvaloda Tāds, kas ir ļoti neparasts, nebijis (piemēram, par personu, tās rīcību).
Piemēri"Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
- "Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
- "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- "Radiosakari ar amatieri – klostera mūku. Vai tas nav ūnikums?"
Cilme:No latīņu unicum.