mērkt
mērkt mērcu [mȩ̀rcu], mērc, mērc [mȩ̀rc], pag. mērcu transitīvs, darbības vārds
mērkties atgriezenisks, darbības vārds
1.Virzīt (ko) šķidrumā, arī traukā ar šķidrumu.
PiemēriMērkt roku ūdenī.
1.1.Virzīt (ko) šķidrumā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriMērkt zirņus.
1.2.Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
PiemēriMērkt otu krāsā.