mērkt
mērkt mērcu [mȩ̀rcu], mērc, mērc [mȩ̀rc], pag. mērcu darbības vārds; transitīvs
mērkties darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzīt (ko) šķidrumā, arī traukā ar šķidrumu.
PiemēriMērkt roku ūdenī.
- Mērkt roku ūdenī.
- Mērkt lupatu spainī.
1.1.Virzīt (ko) šķidrumā, lai gatavotu (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriMērkt zirņus.
- Mērkt zirņus.
- Mērkt veļu.
- Mērkt linus mārkā.
1.2.Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
PiemēriMērkt otu krāsā.
- Mērkt otu krāsā.
- Mērkt suši gabaliņus sojas mērcē.
- Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu.