mērķēt
mērķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
PiemēriMērķēt uz tanku.
- Mērķēt uz tanku.
- Mērķēt uz zvēru.
- Mērķēt galvā.
1.1.transitīvs Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
PiemēriMērķēt bumbu grozā, vārtos.
- Mērķēt bumbu grozā, vārtos.
2.Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
PiemēriUz ko tu mērķē, tā teikdams?
- Uz ko tu mērķē, tā teikdams?
- transitīvs Nav grūti uzminēt, kam mērķētas ironijas bultas.
3.Būt mērķim kur iekļūt, ko sasniegt.
PiemēriMērķēt uz augstskolu.
- Mērķēt uz augstskolu.
- Mērķēt uz direktora posteni.
- Mērķēt uz iekļūšanu ārvalstu tirgū.
- Basketbolists mērķē uz NBA.
3.1.Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
PiemēriMērķēt uz vidusmēra klientu.
- Mērķēt uz vidusmēra klientu.