Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
streipuļot
streipuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Virzīties, pārvietoties nevienmērīgiem, nestabiliem, ļodzīgiem soļiem, līgojoties, neieturot taisnu kustības virzienu.
PiemēriStreipuļot aiz noguruma.