konuss
konuss lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
PiemēriKonusa augstums, tilpums.
- Konusa augstums, tilpums.
Stabili vārdu savienojumiNošķelts konuss.
- Nošķelts konuss — figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
1.1.Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
PiemēriVulkāna konuss.
- Vulkāna konuss.
- Cepures konuss.
Cilme:No latīņu conus, grieķu kōnos.