saderēt2
saderēt -deru [-dȩru], -deri, -der [-dȩr], pag. -derēju darbības vārds; transitīvs
1.Noslēgt derības.
PiemēriSaderēt, ka mūsu komanda uzvarēs.
- Saderēt, ka mūsu komanda uzvarēs.
- Varu saderēt, ka slidoju labāk par tevi.
- intransitīvs Saderēt uz kasti alus.
2.Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
PiemēriMudināt ķildniekus saderēt mieru.
- Mudināt ķildniekus saderēt mieru.
3.novecojis Salīgt (kādu) darbam.
PiemēriSaderēt strādnieku.
- Saderēt strādnieku.
- Saderēt ganu.
3.1.intransitīvs Salīgt darbā (pie darba devēja).
PiemēriKalpi gribēja saderēt pie labāka saimnieka.
- Kalpi gribēja saderēt pie labāka saimnieka.
- Saderēt par kalponi.
- Viņa bija saderēta par meitu pie rentnieka.
4.novecojis Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
PiemēriSaderēt meitu bagātam saimniekam.
- Saderēt meitu bagātam saimniekam.
- Viņa man jau saderēta.