saderēt2
saderēt -deru [-dȩru], -deri, -der [-dȩr], pag. -derēju transitīvs, darbības vārds
1.Noslēgt derības.
PiemēriSaderēt, ka mūsu komanda uzvarēs.
2.Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
PiemēriMudināt ķildniekus saderēt mieru.
3.novecojis Salīgt (kādu) darbam.
PiemēriSaderēt strādnieku.
3.1.intransitīvs Salīgt darbā (pie darba devēja).
PiemēriKalpi gribēja saderēt pie labāka saimnieka.
4.novecojis Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
PiemēriSaderēt meitu bagātam saimniekam.