tikvien
tikvien [tikˈviên] partikula
1.Tik vien; tikai.
PiemēriTad tikvien tās nelaimes!
- Tad tikvien tās nelaimes!
- Div' pļaviņas es nopļāvu Sarkanā(i) āboliņ', Tikvien lūdzu tautu dēlu, Lai sameta kaudzītē.
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "ne tikvien" Ne tikai.
PiemēriNe tikvien putenis, arī tumsa kavēja ceļiniekus.
- Ne tikvien putenis, arī tumsa kavēja ceļiniekus.
2.formā: "ne tikvien – bet arī" Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
PiemēriNe tikvien klausīties otrā, bet arī sadzirdēt viņa vēlmes.
- Ne tikvien klausīties otrā, bet arī sadzirdēt viņa vēlmes.
- To varu izdarīt ne tikvien es, bet arī tu!