tilbīte
tilbīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
PiemēriUpes tilbīte.
- Upes tilbīte.
- Pļavas tilbīte.
- Purva tilbīte.
- Tilbīšu ligzdošana pļavā.
Stabili vārdu savienojumiTilbīšu ģintis.
- Tilbīšu ģintis taksons [Tringa, Xenus, Actitis]