tikvien
tikvien [tikˈviên] partikula
1.Tik vien; tikai.
PiemēriTad tikvien tās nelaimes!
1.1.konstrukcijā: vārdu savienojums "ne tikvien" Ne tikai.
PiemēriNe tikvien putenis, arī tumsa kavēja ceļiniekus.
2.formā: "ne tikvien – bet arī" Saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, norādot uz saistījuma iespējamību.
PiemēriNe tikvien klausīties otrā, bet arī sadzirdēt viņa vēlmes.