Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piemērīt
piemērīt -īju, -ī, -ī, arī piemēru [piemȩ̃ru], -i, piemēra [piemȩ̃ra], pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pielaikot.
PiemēriPiemērīt uzvalku.
2.Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
PiemēriMājai piemērītais zemes gabals.