Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piemeklēt
piemeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Sameklēt (ko piemērotu, atbilstošu).
PiemēriPiemeklēt pasākumam piemērotu mūziku.
2.formā: trešā persona Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
PiemēriViņus piemeklējusi nelaime.