piemērīt
piemērīt -īju, -ī, -ī, arī piemēru [piemȩ̃ru], -i, piemēra [piemȩ̃ra], pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pielaikot.
PiemēriPiemērīt uzvalku.
- Piemērīt uzvalku.
- Piemērīt pie spoguļa jauno kleitu.
- Piemērīt bērnam apavus.
- Piemērīt sev viduslaiku bruņas.
2.Mērījot (kam) iedalīt; mērījot pievienot (kam klāt).
PiemēriMājai piemērītais zemes gabals.
- Mājai piemērītais zemes gabals.
- Sportistes rezultātam piemērīts teju pusmetrs.