stihija
stihija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
PiemēriDabas stihija.
- Dabas stihija.
- Spēcīga stihija.
- Stihija nopostījusi aptuveni 200 ēkas.
- Īpašums ir apdrošināts pret plūdu, vētras un citu stihiju radītajiem zaudējumiem.
2.Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
PiemēriSenatnē tika uzskatīts, ka Visuma pamatā ir četras stihijas – uguns, ūdens, gaiss un zeme.
- Senatnē tika uzskatīts, ka Visuma pamatā ir četras stihijas – uguns, ūdens, gaiss un zeme.
- Režisore savas izrādes veidoja milzīgas, krāšņas, iesaistot dažādas stihijas: ūdeņus, uguni.
2.1.Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
PiemēriŪdra īstā stihija ir ūdens.
- Ūdra īstā stihija ir ūdens.
2.2.Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
PiemēriDārzs ir mana stihija, pavadu tur visu savu brīvo laiku.
- Dārzs ir mana stihija, pavadu tur visu savu brīvo laiku.
- Aktrises stihija ir teātris, filmēšanās viņu nesaista.
Cilme:No grieķu stoicheion ‘pamatelements; sākums’.