stihija
stihija sieviešu dzimte, lietvārds
1.Ļoti spēcīga, postoša dabas parādība.
PiemēriDabas stihija.
2.Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
PiemēriSenatnē tika uzskatīts, ka Visuma pamatā ir četras stihijas – uguns, ūdens, gaiss un zeme.
2.1.Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
PiemēriŪdra īstā stihija ir ūdens.
2.2.Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
PiemēriDārzs ir mana stihija, pavadu tur visu savu brīvo laiku.
Cilme:No grieķu stoicheion ‘pamatelements; sākums’.