Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
blaukšķēt
blaukšķēt 3. pers. blaukšķ, pag. blaukšķēja intransitīvs, darbības vārds
blaukšķis sieviešu dzimte, lietvārds
Radīt dobju atsitiena, kritiena, šāviena u. tml. troksni.
PiemēriVesera sitieni blaukšķ.