jērs
jērs [jȩ̃rs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
PiemēriSprogains jērs.
- Sprogains jērs.
- Aitai atskrējuši jēri.
- Jēri blēj.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds (pārtikas produkts, ēdiens), kas iegūts no jaunas aitas vai jēra kautķermeņa.
PiemēriSvaiga jēra gaļa.
- Svaiga jēra gaļa.
- Jēra cepetis.
Stabili vārdu savienojumiJēra dvēsele. Kā jēriņš. Kā jērs. Nevainīgs kā jēriņš. Nevainīgs kā jērs. Rāms kā jēriņš.
- Jēra dvēsele idioma — saka par bailīgu, gļēvu cilvēku.
- Kā jēriņš idioma — saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- Kā jērs idioma — saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- Nevainīgs kā jēriņš idioma — saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- Nevainīgs kā jērs idioma — saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
- Rāms kā jēriņš idioma — paklausīgs, padevīgs, lēnīgs.