elements
elements lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veseluma vai kopas viena sastāvdaļa, atsevišķa vienība; (kā) sastāvdaļa.
PiemēriBūtisks elements.
- Būtisks elements.
- Dekoratīvais elements.
- Dzejas elementi.
- Pielikt apģērbam atstarojošu elementu.
1.1.joma: matemātika Viena vienība no kāda kopuma.
PiemēriSkaitļu kopas elements.
- Skaitļu kopas elements.
1.2.Cilvēks kā atsevišķs sabiedrības loceklis.
PiemēriŠaubīgs elements.
- Šaubīgs elements.
- Deklasēti elementi.
2.Viela, substance, kas ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma.
PiemēriRadioaktīvi elementi.
- Radioaktīvi elementi.
Stabili vārdu savienojumiElementu periodiskā sistēma.
- Elementu periodiskā sistēma — ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
3.joma: filozofija Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
Stabili vārdu savienojumiBūt savā elementā. Galvaniskais elements.
- Būt savā elementā idioma — justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
- Galvaniskais elements — ķīmiskais elektriskās enerģijas avots.
Cilme:No latīņu elementum ‘stihija, pirmviela’.