eliksīrs
eliksīrs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Koncentrēts drogu izvilkums, šķīdums.
PiemēriRožu eliksīrs.
- Rožu eliksīrs.
- Zobu eliksīrs.
2.Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
PiemēriDzīvības eliksīrs.
- Dzīvības eliksīrs.
- Jā – Valmieras braucieni bija dzīvinoša eliksīra deva manā Rīgas vienmuļībā pagurušajā organismā.
2.1.Viela, ar kuru metālus var pārvērst zeltā (pēc alķīmiķu uzskatiem).
Cilme:No arābu al-iksīr ‘gudro akmens’, no grieķu xērion ‘pulveris brūču sadziedēšanai’ (xēros ‘sauss’).