Paplašinātā meklēšana
Meklējam elements.
Atrasts vārdos (12):
Atrasts etimoloģijās (5):
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No angļu pixel, pic(ture) el(ement) 'attēla elements'. (šķirklī pikselis)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- No grieķu stoicheion 'pamatelements; sākums'. (šķirklī stihija)
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (200):
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements (piem., radiators, dvieļu žāvētājs).
- pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
- institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
- detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
- komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
- šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
- statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
- sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
- uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
- konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
- bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
- mēlīte Detaļa, elements – neliela šaura, plāna plāksne.
- patrona Detaļa, elements (kā) ieskrūvēšanai, arī iespīlēšanai.
- skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
- pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
- savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
- elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- savienotājelements elements, detaļa (kā) savienošanai.
- konsole elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
- formelements elements, kas veido (kā) struktūru.
- nesējelements elements, uz kuru darbojas galvenā slodze un kurš nodrošina (kā) stabilitāti.
- pamats Galvenais, nozīmīgākais elements; galvenā, nozīmīgākā (kāda kopuma) daļa.
- pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements.
- spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
- roka Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
- reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzumu konstatēšanai.
- salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināmās sistēmas elements.
- laids Kāpņu nesējelements.
- taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- fasete Kukaiņu saliktās acs atsevišķais elements regulāra sešstūra formā.
- priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
- skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
- antimons Ķīmiskais elements – balts, spīdīgs, trausls metāls [Sb].
- ksenons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto īpašu spuldžu ražošanā [Xe].
- hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
- neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
- sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
- silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
- hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
- platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
- fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
- stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
- zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
- hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
- vanādijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements [V].
- niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
- arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
- rubīdijs Ķīmiskais elements – ļoti aktīvs sudrabbalts sārmmetāls [Rb].
- irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
- osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
- cēzijs Ķīmiskais elements – ļoti mīksts sudrabkrāsas metāls. [Cs].
- berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
- litijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, mīksts, sudrabaini balts sārmu metāls [Li].
- lourensijs Ķīmiskais elements – mākslīgi iegūts radioaktīvs, sudrabaini balts metāls [Lr].
- cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
- pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
- tallijs Ķīmiskais elements – mīksts zilgani balts metāls [Tl].
- indijs Ķīmiskais elements – mīksts, balts, viegli kūstošs metāls [In].
- cērijs Ķīmiskais elements – mīksts, pelēks metāls [Ce].
- gallijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, kas kūst jau 30° temperatūrā [Ga].
- kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
- bārijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabains metāls [Ba].
- mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
- bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
- jods Ķīmiskais elements – pelēkmelna kristāliska viela ar metālisku spīdumu [J].
- selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
- titāns Ķīmiskais elements – plastisks, pelēks metāls [Ti].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- tehnēcijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, iegūts mākslīgi kodolreaktoros [Te].
- kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
- skandijs Ķīmiskais elements – reti sastopams viegls metāls [Sc].
- broms Ķīmiskais elements – sarkanbrūns šķidrums ar asu smaku [Br].
- varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
- urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
- sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
- magnijs Ķīmiskais elements – spīdīgs, sudrabaini balts metāls, kas deg ar spoži baltu gaismu [Mg].
- tūlijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls [Tu].
- lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
- rādijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts radioaktīvs metāls [Ra].
- kalcijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ķīmiski aktīvs sārmzemju metāls [Ca].
- kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
- nātrijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts un ķīmiski aktīvs sārmu metāls [Na].
- alva Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts, viegli kūstošs metāls [Sn].
- niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
- rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
- dzelzs Ķīmiskais elements – sudrabaini pelēks metāls, kura sakausējumus ļoti plaši izmanto tehnikā [Fe].
- bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
- rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
- kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
- torijs Ķīmiskais elements – sudrabbalts radioaktīvs metāls [Th].
- neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
- molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
- hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
- dzīvsudrabs Ķīmiskais elements – šķidrs metāls sudraba krāsā (Hg).
- tantals Ķīmiskais elements – tēraudpelēks plastisks, mehāniski izturīgs metāls [Ta].
- volframs Ķīmiskais elements – tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls [W].
- svins Ķīmiskais elements – zilganpelēks, smags, mīksts, viegli kūstošs metāls [Pb].
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
- alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
- cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
- organisks savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
- vilciens Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
- nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
- plutonijs Mākslīgi radīts radioaktīvs ķīmiskais elements [Pu].
- pīlārs Masīvs balsta elements, parasti četrstūra vai daudzstūra formā.
- gliemezis Mašīnu elements – vītņots rotācijas ķermenis, piem., gliemežpārvados.
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
- sajūgs Mašīnu elements cauruļvadu, kabeļu, vārpstu savienošanai.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
- kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
- atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
- lāpstiņa Mehānismu, ierīču elements – plakana metāla plātnīte (piem., dzenskrūvei, propellerim).
- meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
- kopne Nesošais stieņveidīgs (būvkonstrukciju) elements.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
- aminoskābe Organiska skābe – olbaltumvielu uzbūves pamatelements.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- pildiņš Pakāpiena elements, kas nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
- bāze Pamatelements; skaitlis, ko reizina pašu ar sevi.
- pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (mākslas darba elements, tā izraisītais iespaids) kļūst ļoti spēcīgs, spilgts.
- plātne Plakans (piem., darba rīka) elements, detaļa.
- plakandzelzis Plakans dzelzs elements, detaļa.
- ripa Plakans riņķveida elements (ierīcēs, mehānismos).
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
- polonijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabaini balts, mīksts metāls [Po].
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
- motīvs Raksturīga tēma vai sižeta elements (literāram darbam).
- motīvs Raksturīgs elements, specifiska iezīme; rotājums, raksts.
- reālija Reāli pastāvoša lieta, objekts; arī materiālās kultūras elements.
- rēnijs Rets ķīmiskais elements – gaišpelēks, plastisks, grūti kausējams metāls, ko iegūst no molibdēna rūdām [Re].
- ratiņi Ritošā sastāva elements.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
- veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
- darbvārpsta Rotējošs elements (metālgriešanas darbmašīnā), kurā iestiprina apstrādājamo detaļu vai griezējinstrumentu.
- skreja Rotējošs iekārtas elements (kā) sasmalcināšanai un sajaukšanai; gaņģis.
- vārpsta Rotējošs mašīnas elements griezes kustības un spēka momentu pārvadīšanai.
- stiegra Saites vai stieples veida elements, ko saspriedz, lai izšautu (piem., bultu).
- pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
- stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
- klipsis Saspiežams aizdares elements (piem., apģērbam, apaviem).
- komponents Sastāvdaļa; materiāla, priekšmeta, parādības, procesa u. tml. daļa, elements.
- loceklis Savienojoša detaļa, elements.
- posms Savienojoša, pievienojoša (kā) daļa, detaļa, elements.
- predikāts Sprieduma elements (loceklis) – jēdziens par subjekta pazīmi.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- rāja Stieņveida elements perpendikulāri mastam, kas paredzēts taisno buru piesiešanai, signālkarodziņu, antenu izkāršanai.
- savilce Stieņveida horizontāls elements, ar ko uztver kādas konstrukcijas stiepes spēku.
- stiegra Stieņveida, stiepļveida u. tml. elements, ko iestrādā konstrukcijā un kas nodrošina tās struktūras noturīgumu.
- struktūrelements Struktūras elements.
- zelminis Šāda veida dekoratīvs elements virs durvīm, loga u. tml.
- suka Šādam rīkam līdzīga detaļa, elements iekārtā, ierīcē.
- gailis Šautenes aizslēga elements belzeņa nostādīšanai kaujas vai drošības zobā.
- pludiņš Šķidrumā peldoša detaļa, elements, kas uztver un pārraida uz mērierīci vai regulējošo iekārtu šķidruma līmeņa maiņas.
- krams Šķiltavu elements – dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
- kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
- daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem.
- trīsvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura oksidēšanās pakāpe ir trīs.
- četrvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir četri.
- vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
- divvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura vērtība ir divi.
- stieple Tāds, kas ir gatavots no šāda izstrādājuma; tāds, kurā šāds izstrādājums ir galvenais elements.
- regulārs Tāds, kurā kāds elements, kāda sastāvdaļa atkārtojas noteiktā veidā; simetrisks.
- tonika Tonalitātes centrālais elements, galvenā skaņa, pēc kuras nosaukumu iegūst visa sistēma; galvenais noturīgais akords, uz kura veidota konkrētā skaņkārta.
- ritenis Transportlīdzekļa elements – rotējošs riņķveida priekšmets, kas saskaras ar ceļa virsmu un padara iespējamu transportlīdzekļa kustību.
Atrasts piemēros (32):
- antisociāls Antisociāls elements.
- elements Būtisks elements.
- elements Dekoratīvais elements.
- termoelements Diferenciālais termoelements.
- savienotājelements Dzelzs, tērauda savienotājelements.
- sildelements Dzinēja, motora sildelements.
- sildelements Elektriskais sildelements.
- fotoelements Fotoelements lāzerprinterim.
- pamatelements Ģimene ir sabiedrības pamatelements.
- struktūrelements Hialuronskābe ir svarīgs organisma audu struktūrelements.
- izpild- Izpildelements.
- nesējelements Kāpņu nesējelements.
- karborunds Karborunda sildelements.
- sildelements Keramiskais sildelements.
- makro- Makroelements.
- normāl- Normālelements.
- simbolizēt Pilsētas mūris viduslaikos bija izplatīts heraldisks elements, kas simbolizēja pilsētas patstāvību, nozīmīgumu un spēku.
- skujiņa Plecu lakata galvenais raksta elements bija skujiņa.
- sildelements Regulējams sildelements.
- fotoelements Saules paneļa darbības pamatā ir fotoelements, kurš saules starojumu pārvērš elektroenerģijā.
- neaizstājams Selēns ir neaizstājams mikroelements.
- sildelements Sildelements plītij.
- struktūrelements Sirds struktūrelements.
- elements Skaitļu kopas elements.
- zilganbalts Svins ir zilganbalts ķīmiskais elements.
- elements Šaubīgs elements.
- pārkaļķoties Tējkannas sildelements pārkaļķojies.
- termoelektrisks Termoelektrisks elements.
- pirmelements Ūdens ir dabas pirmelements un pamats Zemes eksistencei.
- scenogrāfisks Uz skatuves ir tikai viens scenogrāfisks elements – stiklota autobusu pieturas uzgaidāmā nojume.
- veidotāj- Veidotājelements.
- termoelements Virsmas termoelements.
elements citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV