sonāte joma: mūzika
sonāte dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
PiemēriSonāte vijolei un klavierēm.
Cilme:No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare ‘skanēt’.