vienreizējs
vienreizējs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienreizēja -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienreizēji apstākļa vārds
vienreizējība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, ko veic, kas notiek vienu reizi, vienā reizē; tāds, ko saņem tikai vienā reizē.
PiemēriVienreizējs atgādinājums, brīdinājums.
- Vienreizējs atgādinājums, brīdinājums.
- Vienreizējs pabalsts.
- Vienreizēja vienošanās.
- Vienreizēja samaksa.
- Vienreizēja zāļu deva.
1.1.Tāds, kas derīgs tikai vienai reizei, ir spēkā tikai vienu reizi.
PiemēriVienreizēja caurlaide, atļauja.
- Vienreizēja caurlaide, atļauja.
- Vienreizējas lietošanas trauki, kabatlakatiņi.
2.Vienreizīgs.
PiemēriVienreizējs koncerts.
- Vienreizējs koncerts.
- Vienreizējs dabas skats.
- Vienreizēja glezna.
- Vienreizēji laipna sieviete.