vienprātīgs
vienprātīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vienprātīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vienprātīgi apstākļa vārds
vienprātīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienāds (par domām, uzskatiem); tāds, kurā izpaužas vienādas domas, uzskati.
PiemēriVienprātīgs lēmums, viedoklis, atbalsts.
- Vienprātīgs lēmums, viedoklis, atbalsts.
- Vienprātīgas domas.
- Vienprātīgi secinājumi.
- Vienprātīgi apstiprināt žūrijas sastāvu.
- Vienprātīgi ievēlēt sēdes vadītāju.
2.Tāds, kas ir vienādās domās, uzskatos (ar kādu, kādiem).
PiemēriSēdes dalībnieki bija vienprātīgi.
- Sēdes dalībnieki bija vienprātīgi.
- Svarīgākajos jautājumos visi bija vienprātīgi.