Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
vienrocis1
vienrocis [viênrùocis] -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
vienroce dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
PiemēriPēc rokas amputācijas vīrietis kļuva par vienroci.