sarīdīt
sarīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Rīdot panākt, ka uzbrūk (viens otram, cits citam).
PiemēriSarīdīt suņus.
- Sarīdīt suņus.
2.Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
PiemēriAprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
- Aprunātājs sarīda draugus citu pret citu.
- Sarīdīt sabiedrību ar politiķiem.