sargs
sargs lietvārds; vīriešu dzimte
sardze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
PiemēriRūpnīcas, autostāvvietas sargs.
- Rūpnīcas, autostāvvietas sargs.
- Strādāt uzņēmumā par sargu.
- Īpašumu uzmana vairāki sargi.
Stabili vārdu savienojumiLikuma sargs. Sabiedriskie kārtības sargi.
- Likuma sargs — policists.
- Sabiedriskie kārtības sargi — sabiedriska organizācija PSRS, kuras uzdevums bija uzmanīt sabiedrisko kārtību, piedalīties likumpārkāpumu novēršanā un sargāt valsts īpašumu.
1.1.Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
PiemēriNācēju uzreiz pamanīja mājas sargs un riedams metās pretī.
- Nācēju uzreiz pamanīja mājas sargs un riedams metās pretī.
- Dīķa ūdeņos atpūtās simtiem zosu, sajutis briesmas, bara sargs pacēlās spārnos, un tam līdzi – visa zosu saime.
1.2.Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
PiemēriPostenī stāvēja bruņoti sargi.
- Postenī stāvēja bruņoti sargi.
1.3.pārnestā nozīmē Tas, kas rūpējas par (kā) saglabāšanu.
PiemēriInteliģence ir tautas dvēsele, tautas morāles sardze.
- Inteliģence ir tautas dvēsele, tautas morāles sardze.
- Satversmes tiesa ir cilvēka pamattiesību sargs.
2.Tas (piem., priekšmets, ierīce), kas paredzēts pasargāšanai (no kā), aizsardzībai (pret ko).
PiemēriSejas sargs.
- Sejas sargs.
- Plecu sargi.
- Saules sargs pasargā no tiešiem saules stariem.
- Ja traumēts mugurkauls, ap kaklu apliek sargu, kas ierobežo galvas un kakla kustības.