sargs
sargs lietvārds; vīriešu dzimte
sardze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
PiemēriRūpnīcas, autostāvvietas sargs.
Stabili vārdu savienojumiLikuma sargs. Sabiedriskie kārtības sargi.
1.1.Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
PiemēriNācēju uzreiz pamanīja mājas sargs un riedams metās pretī.
1.2.Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
PiemēriPostenī stāvēja bruņoti sargi.
1.3.pārnestā nozīmē Tas, kas rūpējas par (kā) saglabāšanu.
PiemēriInteliģence ir tautas dvēsele, tautas morāles sardze.
2.Tas (piem., priekšmets, ierīce), kas paredzēts pasargāšanai (no kā), aizsardzībai (pret ko).
PiemēriSejas sargs.