sargpostenis
sargpostenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
PiemēriIenaidnieka sargpostenis.
- Ienaidnieka sargpostenis.
- Izlūkdienesta bataljona sargpostenis.
- Izlikt sargposteni.
- Stāvēt sargpostenī.
- Sargpostenis ceļ trauksmi.
- Daudzviet uz autoceļiem atradās sargposteņi, kuriem cauri izkļūt varēja tikai ar speciālām caurlaidēm.
1.1.Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
PiemēriPie iebraukšanas uzņēmuma teritorijā atrodas sargpostenis.
- Pie iebraukšanas uzņēmuma teritorijā atrodas sargpostenis.
- Sargpostenis garantē drošību un kārtību pludmalē.