Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sargpostenis
sargpostenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
PiemēriIenaidnieka sargpostenis.
1.1.Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
PiemēriPie iebraukšanas uzņēmuma teritorijā atrodas sargpostenis.