sargtornis
sargtornis [sar̂gtuõrnis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Tornis, kas paredzēts sargiem, sardzei.
PiemēriArmijas sargtornis.
- Armijas sargtornis.
- Cietuma sargtornis.
- Nometnes teritoriju norobežoja dzeloņstiepļu žogs ar sargtorņiem, katrā sargtornī dežurēja ar automātiem un ložmetējiem bruņoti sargi.