aizvien
aizvien [àizˈviên] apstākļa vārds
1.Arvien; vienmēr.
PiemēriTēvs aizvien agri ceļas.
- Tēvs aizvien agri ceļas.
- Vēl aizvien domāju par notikušo.
2.Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
PiemēriLietus sāka līt aizvien spēcīgāk un spēcīgāk.
- Lietus sāka līt aizvien spēcīgāk un spēcīgāk.
- Troksnis kļuva aizvien skaļāks.