vientulis
vientulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
vientule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Vientuļš cilvēks; vientuļnieks.
PiemēriVisu mūžu viņš bijis vientulis.
- Visu mūžu viņš bijis vientulis.
- Vientules dzīve sievieti neapmierināja.